Atpakaļ Pasaulē strauji pieaug pieprasījums pēc enerģijas uzkrāšanas risinājumiem, un bateriju tehnoloģijas kļūst par vienu no nozīmīgākajiem elementiem ceļā uz klimatneitrālu ekonomiku. Arī Latvijā arvien aktīvāk tiek diskutēts par bateriju industrijas attīstību, pulcējot kopā zinātniekus, uzņēmējus un tehnoloģiju attīstītājus.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs Dr. phys. Gints Kučinskis uzsver, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā notikusi būtiska attīstība bateriju tehnoloģiju jomā.
“Ja man pirms desmit gadiem būtu jānosauc, kas ir bateriju industrija Latvijā, es droši vien ilgi klusētu un nevarētu atbildēt. Taču šobrīd mēs no bateriju lietotājiem kļūstam par sabiedrību, kurā ir organizācijas, uzņēmumi, pētnieki un inženieri, kas attīsta tehnoloģijas,” norāda G. Kučinskis.
Viņš skaidro, ka bateriju nozīme pieaug līdz ar atjaunojamās enerģijas izmantošanu un elektrotransporta attīstību. Enerģiju, kas iegūta no saules vai vēja, nepieciešams uzkrāt, savukārt elektroauto skaita pieaugums padara bateriju tehnoloģijas par kritiski svarīgu infrastruktūras sastāvdaļu.
Lai gan lielākā daļa bateriju šobrīd tiek ražotas Āzijā, arī Eiropa arvien vairāk domā par savas kapacitātes stiprināšanu. Pēc G. Kučinska domām, Latvijai ir svarīgi iesaistīties šajā procesā jau tagad.
“Arī Eiropā un Latvijā mums ir jādomā par šīs tehnoloģijas attīstību,” viņš uzsver.
Vienlaikus Latvijā joprojām pastāv izaicinājums, ko pētnieks raksturo kā “vistas un olas” situāciju — akadēmiskā vide gaida spēcīgāku industriju, savukārt uzņēmēji norāda uz speciālistu un pētniecības kapacitātes trūkumu. Tādēļ īpaši nozīmīga ir sadarbība starp zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem.
“Tikai kopā mēs varam attīstīties un veidot inovācijas un tehnoloģijas,” saka G. Kučinskis, piebilstot, ka nākotnē tas varētu nozīmēt Latvijā radītus un starptautiski atpazīstamus produktus.
Bateriju tehnoloģiju attīstībā arvien aktīvāk iesaistās arī Latvijas uzņēmumi. Viens no tiem ir “Naco Technologies”, kura pārstāvis Aleksandrs Parfinovičs uzsver, ka Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju nišas tehnoloģiju segmentos, īpaši attīstot augstas pievienotās vērtības risinājumus enerģētikas un ūdeņraža tehnoloģiju jomā.
Eksperti norāda, ka veiksmīgai bateriju ekosistēmas attīstībai nepieciešama ilgtermiņa sadarbība starp pētniecību, industriju un valsts atbalsta mehānismiem. Tas ietver gan jaunu speciālistu sagatavošanu, gan investīcijas infrastruktūrā un inovāciju attīstībā.
Bateriju tehnoloģiju joma šobrīd tiek uzskatīta par vienu no stratēģiski nozīmīgākajām nozarēm Eiropas konkurētspējas un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Latvijas zinātnieku un uzņēmēju iesaiste šajā jomā apliecina, ka arī nelielas valstis var būt daļa no globālajām tehnoloģiju pārmaiņām.
Šie jautājumi cieši saistīti arī ar Šveices–Latvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība” projektu “LACISE”, kas vērsts uz mūsdienu aktuālāko enerģētikas problēmu risināšanu un nākamās zinātnieku paaudzes izglītošanu. Projekts veicina ciešu sadarbību starp Latvijas un Šveices zinātniekiem, attīstot risinājumus gan īstermiņa ieviešanai, gan ilgtermiņa attīstībai stratēģiski nozīmīgās enerģētikas jomās.
Projekta ietvaros tiek veikta izpēte un izstrādāti risinājumi, kas veicina energoapgādes sistēmas stabilitāti, nākamās paaudzes bateriju attīstību un ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu. LACISE projektā īpaša uzmanība pievērsta ilgtspējīgu enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstībai, kas nākotnē var kļūt par būtisku pamatu Eiropas enerģētiskajai neatkarībai un Latvijas tehnoloģiju konkurētspējai.
Projektu īsteno Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts sadarbībā ar projekta partneriem Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Paula Šērera institūts (PSI), Cīrihes Lietišķo zinātņu universitāte (ZHAW) un Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centrs (CSEM).
Lasi vēl
