Atpakaļ «Ar ceļu būvmateriāliem sāku strādāt pirms 25 gadiem, tad mēs urbām ceļa segumā paraugus un sapņojām, ka reiz būs iekārta, kas varēs noskanēt ceļu un dot reprezentatīvu rezultātu. Tagad mēs attīstām inovatīvus ceļa seguma materiālus un tehnoloģijas un pētām, kā ar sensoru tehnoloģijām sekot līdzi ceļa stāvoklim,» Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnes raidierakstā «Nākotnes kods» pauž RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes asociētais profesors Viktors Haritonovs.
Raidierakstā viņš stāsta gan par tehnoloģiju bitumena un asfaltbetona modificēšanai ar nolietotu gumiju, ko RTU Būvniecības un mašīnbūves Būvniecības inženierzinātņu institūta zinātnieki attīsta ciešā sadarbībā ar Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta kolēģiem, gan viediem risinājumiem asfaltbetona dziedēšanai, kas ļauj pagarināt tā kalpošanu, vienlaikus būtiski samazinot ceļu būves nozares negatīvo ietekmi uz vidi.
«Par ceļu nevar aizmirst pēc tā uzbūvēšanas. 75% no ceļa mūža tas zaudē 40% kvalitātes, pēc tam ir lūzuma punkts un sākas strauja novecošana,» uzsver RTU asociētais profesors. Bedrīšu lāpīšana prasa milzīgu enerģijas un cilvēkresursu patēriņu, stratēģiski pareizi ir ceļu pēc uzbūvēšanas gudri apsaimniekot. To iespējams veikt, asfaltbetona segumu apstrādājot ar bitumena emulsiju, vai pašā segumā iestrādājot speciālas kapsulas, no kurām pēc noteikta laika izdalās bitumenu atjaunojošas vielas. Bitumena sastāvā ir eļļas. Bitumenam novecojot, eļļas izgaro un tas paliek cietāks, ne tik elastīgs. Kapsulām piecus līdz septiņus gadus pēc ceļa uzbūvēšanas sabrūkot, tiek kompensēts eļļas zudums bitumenā, skaidro zinātnieks.
Viņš arī pieļauj, ka turpinoties straujai moderno tehnoloģiju attīstībai, ceļa seguma dziedēšanā nākotnē varētu izmantot arī robotizētus risinājumus.
Progresīvus ceļa seguma materiālus un tehnoloģijas RTU zinātnieki attīsta gan sadarbībā ar industriju, gan vietējos un starptautiskos pētniecības projektos, tostarp Šveices – Latvijas sadarbības programmas «Lietišķā pētniecība» projektā LACHMAT. Tajā sadarbojas RTU un Šveices Federālās materiālu zinātnes un tehnoloģiju laboratorijas (Empa) zinātnieki, iesaistot arī skolēnus, studentus, doktorantus un pēcdoktorantus, tādējādi vairojot zināšanu un pētniecības kapacitāti Latvijā. Programma «Lietišķā pētniecība» ir daļa no Šveices ieguldījuma ES dalībvalstīs, lai veicinātu zinātnisko izcilību, inovācijas un ekonomisko attīstību. Tajā Latvijas zinātnes un pētniecības attīstībai kopumā pieejami 12,3 milj. eiro, nodrošinot iespējas īstenot nozīmīgus projektus, radīt inovācijas un stiprināt starptautisko sadarbību.
RTU piedāvā raidierakstu «Nākotnes kods», lai iepazīstinātu ar universitātes zinātniekiem un viņu veikumu, pētot un attīstot jaunus risinājumus un tehnoloģijas, kas mainīs mūsu nākotni, padarot to viedāku, ērtāku un ilgtspējīgāku. Raidierakstā pazīstamais žurnālists Māris Zanders sarunājas ar RTU zinātniekiem par viņu pētījumiem un zinātniskajiem sasniegumiem. Tas skatāms un klausāms populārākajās platformās – «Spotify» un «Youtube»: https://youtu.be/MDlsopZpJU8?si=SZ51WKY1NnzRs1vU
Lasi vēl
