Atpakaļ Vai profesionālā izglītība šodien joprojām ir “plāns B”, vai tomēr ceļš uz stabilu un perspektīvu profesiju? Diskusijā “Profesionālā izglītība: rezerves variants vai nākotnes izvēle”, kas 11. jūlijā notika Cēsīs, sarunu festivālā LAMPA, izskanēja vienots viedoklis – tā vairs nav izvēle tiem, kuriem “neveicas” mācībās, bet gan apzināts lēmums ar plašām karjeras iespējām.
Diskusija norisinājās Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras teltī “Vieta visiem” sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA), un to vadīja moderators Vilis Brūveris. Sarunā piedalījās SIA “INTRAC Latvija” tehniskais direktors Andrejs Stoļarovs, Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts, šefpavāre, Bocuse d’Or Latvia akadēmijas prezidente un restorāna “Re:Maize” saimniece Svetlana Riškova, Valmieras tehnikuma absolvents Eduards Ignatjevs un VIAA Šveices programmas nodaļas vadītāja Elīna Kokina.
Sarunas pirmajā daļā dalībnieki diskutēja par jauniešu izglītības izvēlēm pēc pamatskolas absolvēšanas. Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts uzsvēra, ka profesionālā izglītība arvien biežāk kļūst par jauniešu pirmo izvēli. Par to liecina arī uzņemšanas rezultāti – uzņemšanas laikā Liepājas Valsts tehnikumā ik dienu vidēji piesakās aptuveni 50 jauniešu, kuri savu turpmāko izglītības ceļu izvēlas apzināti un mērķtiecīgi. Viņš norādīja, ka profesionālā izglītība mūsdienās sniedz dubultu ieguvumu – tā ļauj vienlaikus iegūt profesionālo kvalifikāciju un vispārējo vidējo izglītību, vienlaikus saglabājot iespēju turpināt studijas augstskolā.
Šim piekrita arī Valmieras tehnikuma absolvents Eduards Ignatjevs, kurš apzināti izvēlējās apgūt mehatroniku un plāno turpināt studijas arī augstskolā. Viņš piebilda, ka izšķirošā ir nevis diploma iegūšana, bet gan gatavība darīt: “Uzvar darītājs!,” atsaucoties uz nacionālā jauno profesionāļu meistarības konkursa SkillsLatvia devīzi. Vienlaikus viņš aicināja jauniešu nebaidīties no STEM mācību priekšmetu apguves, jo tie paver plašākas karjeras iespējas.
Diskusijā izskanēja arī būtiska problēma – karjeras izvēles jautājumi bieži tiek risināti pārāk vēlu. Nereti tie aktualizējas tikai īsi pirms pamatskolas pabeigšanas, kad daudzi jaunieši savu turpmāko izglītības ceļu jau izvēlējušies. Agris Ruperts norādīja, ka Liepājas Valsts tehnikums karjeras izglītību sāk jau pirmsskolā, aicinot bērnudārza audzēkņus viesoties tehnikumā un iepazīt profesijas klātienē. Viņš norādīja, ka agrīna pieredze un praktiska iepazīšanās ar profesijām rada daudz dziļāku izpratni nekā informācija, kas tiek sniegta tikai 9. klasē. Andrejs Stoļarovs papildināja, ka nozīmīga loma ir arī ģimenei – vecāku attieksme bieži nosaka, vai bērna interese par kādu jomu attīstīsies un pārtaps par apzinātu karjeras izvēli.
Diskusijā tika apspriesti Latvijas Biznesa akseleratora 2025. gada pētījuma dati, kas rāda, ka jaunieši biežāk savu nākotni saista sportu un radošām industrijām, lai gan to pienesums ekonomikā ir salīdzinoši neliels. Savukārt tādas nozares kā transports, loģistika, kokrūpniecība un mežsaimniecība, kas būtiski veicina Latvijas ekonomiku, jauniešus piesaista mazāk. Andrejs Stoļarovs uzsvēra – problēma nav jauniešu izvēlēs, bet gan jauniešu skaitā, tāpēc pašām nozarēm jāuzņemas aktīvāka loma, piesaistot nākamos speciālistus.
Arī tradicionālās profesijas mainās līdz ar laiku. Svetlana Riškova norādīja, ka mūsdienu pavāram nepieciešamas ne tikai kulinārās prasmes, bet arī digitālās iemaņas un spēja komunicēt vairākās valodās. Vienlaikus sabiedrības priekšstats par nozari bieži neatbilst realitātei – gan attiecībā uz darba saturu, gan atalgojumu un karjeras iespējām.
Sarunā tika minēti arī vairāki sistēmas izaicinājumi – nepietiekama sadarbība starp pamatskolām, profesionālās izglītības iestādēm, nozarēm, kā arī pedagogu atalgojuma jautājums tehnikumos. Šeit savu lomu ieņem arī Šveices-Latvijas sadarbības programma, kas paredz aprobēt Šveices profesionālās izglītības pieeju arī Latvijā, tostarp iespējas pilnveidot profesionālās izglītības programmas un stiprināt sadarbību starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm.
Diskusijas noslēgumā dalībnieki uzsvēra sadarbības nozīmi starp izglītības iestādēm, nozarēm un vecākiem. Sadarbība ir galvenais priekšnosacījums, kas veicinātu profesionālās izglītības nostiprināšanu kā mūsdienīgu, konkurētspējīgu un Latvijas darba tirgum būtisku izvēli. Tā palīdzēs arī veicināt izpratni par, to ka profesionālā izglītība ir pilnvērtīgs ceļš karjeras veidošanai, nevis tikai rezerves variants.
Lasi vēl
